Uz kino ar klasi

Ir pierasts kino skatīties ar draugiem vai ģimeni. Bet vai esat mēģinājuši turp doties ar savu klasi? Vai esat mēģinājuši turp doties ar vēl divām citām klasēm?

plakats8.martā, kad apkārt virmoja pavasarīga svētku sajūta un sniga balts sniegs, Siguldas Valsts ģimnāzijas septītklasnieki bariņā devās uz kinoteātri “Lora” noskatīties jauno režisora Renāra Vimbas filmu “Es esmu šeit”. Dzirdēts par to bija daudz, taču sava viedokļa gan vēl trūka. Īpaši organizētā kino seansā, ko savām 7.klasēm bija sarūpējušas viņu audzinātājas, skolēni varēja vērot filmas notikumus.

Gandrīz divas stundas katrs skatītājs juta līdzi Rajas un viņas brālīša sarežģītajai dzīvei, tam, kā viņi risina savas problēmas. Katrs notikums mudināja kaut ko izvērtēt. Kāda ir bērnu dzīve pieaugušo pasaulē? Kā klājas bērniem, kuru vecāki nav blakus ne domās, ne darbos? Kā sadzīvot ar noslēpumu? Kā cīnīties un uzvarēt? Kur ir mana vieta šajā pasaule?

Mūsu septītklasnieku “es esmu šeit” ir ērti krēsli, popkorns, draugu smiekli, vecāki, kas ar mašīnu sagaida pie kinoteātra durvīm, siltas pusdienas un dažādi nieki. Rajas “es esmu šeit” ir rūpes par mazo brāli un ābeļdārzu, izmisīga mammas meklēšana un apziņa, ka nevienam tuviniekam uz šīs pasaules tā īsti nav vajadzīga, ka atbalsts meklējams tikai svešiniekos.

Pat ja ne visas filmā redzētās atziņas 7.klases skolēns vēl spēj uztvert, filma noteikti raisa pārdomas un aizskar kādu sāpīgu vietu. Tā ir uzrunājusi. Tā nav devusi atbildes, tā ir atstājusi jautājumus.

Lūk, arī 7.klases skolēnu viedoklis:

Emīls Rengarts: “Man patika filma. Patika pats stāsts. Filma mani iedvesmoja. Es nesapratu to, kā mamma Raju vienkārši atšuva.”

Krista Jansone: “Man patika tas, kā Raja patstāvīgi centās tikt ar visām problēmām galā. Man patika Rajas centība un mērķtiecība, meklējot savu mammu un cenšoties nokļūt Londonā. Patika filma, jo tā bija neparedzama.”

Ieva Leišavniece: “Man filma patika, jo tur bija stāsts par meiteni, kurai jāpieņem sarežģīti lēmumi, bet man nepatika atvērtās beigas.”

Dita Kreicberga: “Tā bija emocionāli ļoti smaga filma.”

Katrīna Eglīte: “Varam būt pateicīgi par mūsu sakārtoto dzīvi.”

Tomass Ozoliņš: “Man filma ļoti patika. Līdz šim latviešu filmas man nav likušās interesantas, taču pēc šīs filmas apmeklējuma es ieteicu to noskatīties draugiem un pats latviešu filmas skatīšos vairāk. Daudziem nepatika filmas beigas, bet man patika, jo tad es varu pats izdomāt, kas notika tālāk.”

Informāciju sagatavoja 7.klašu audzinātājas
Anita Millere, Laila Zinberga un Iveta Celmiņa

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.