11.a klase Radošajā dienā apmeklē muzejus un bibliotēku

11.a klases skolēni radošās dienas ietvaros devās uz Rīgu, lai iepazītos ar Latvijas Universitātes Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzeju, aplūkotu Arhitektūras muzeju un izspēlētu kultūras kanona spēli Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

LU Skaitļošanas tehnikas un informātikas muzejs izvietots vēsturiski nozīmīgā ēkā – kādreizējā Latvijas Valsts universitātes (LVU) Skaitļošanas centrā (SC), kas savā laikā strauji izauga par vienu no kādreizējās Padomju Savienības (PSRS) vadošajām pētniecības iestādēm datorzinātnēs (informātikā) un lietišķajā matemātikā, vēlāk pārtopot par tagadējo Matemātikas un informātikas institūtu (LU MII).

No muzeja fondos uzkrātajiem vairākiem tūkstošiem priekšmetu, fotoattēlu un dokumentu, kas saistīti ar datortehnikas un tās pielietojumu attīstību, kā arī Latvijas zinātnes un tehnikas darbinieku ieguldījumu tajā, muzejā izveidota ekspozīcija: “Kā un kāpēc dzima un izauga dators ?”

Šajā ekspozīcijā var aplūkot gan agrāko laiku skaitļošanas palīgierīces un pirmo paaudžu datoru iekārtas, uzbūves elementus un ekspluatācijas palīglīdzekļus, gan plašu minidatoru un agrīno personālo datoru kolekciju.

Arhitektūras muzejā skolēni aplūkoja izstādi “Ziemeļu kvartāls”. Žurnāla “Project Baltia” veidotā izstāde pievēršas pilsētas auduma pamatelementa – kvartāla – attīstībai Ziemeļu un Baltijas valstīs.

Izstādes virskurators, žurnāla galvenais redaktors Vladimirs Frolovs, ir aicinājis līdzkuratorus no katras valsts izvēlēties trīs savā zemē tapušus projektus, kas raksturotu ziemeļu identitāti mūsdienu pilsētbūvniecībā; divi no projektiem ir īstenoti, bet trešais atrodas attīstībā vai tikai ieceres stadijā. Līdzās atspoguļotas arī vēsturiskas atsauces – senāki kvartālu apbūves piemēri pa vienam no katras valsts. Izstādē eksponēti projekti no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, kā arī Sanktpēterburgas.

Vērojot izstādi, skolēni iepazinās ne tikai ar arhitektūras brīnumiem, bet arī saskatīja visdažādākos matemātikas elementus, izspēlējot spēli “Nosauc matemātikas elementus”.

Radošās dienas noslēgumā, baudot jauko laiku, devāmies pāri Akmens tiltam uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai izspēlētu “Orientēšanās spēli Gaismas pilī”, tās laikā izzinot Latvijas Kultūras kanonu.

Latvijas Kultūras kanona izveides mērķis 2007.–2008. gadā bija izvēlēties izcilākās Latvijas kultūru raksturojošās kultūras vērtības dažādās mākslu jomās – atlasīt izcilākos un būtiskākos mākslas darbu, procesu, personību vai notikumu piemērus savā nozarē.

2007.–2008. gadā pie Latvijas Kultūras kanona izveides strādāja vairākas īpaši veidotas ekspertu grupas. Rezultātā tapa Latvijas Kultūras kanons, ko veido 99 vērtības aptverot 7 nozares – literatūru, kino, mūziku, arhitektūru un dizainu, skatuves mākslu, vizuālo mākslu un tautas tradīcijas.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā var iepazīties ar visām Kultūras kanona vērtībām. To pasaulē var nonākt dažādi – gan caur plašo grāmatu un periodikas krājumu, gan skatot manuskriptus un rokrakstus retumu kolekcijās, gan aplūkojot Latvijā plašāko attēlizdevumu krājumu. Kanona dārgumi atrodami arī nošu materiālos, senās skaņu platēs, video kasetēs, diskos un digitāli aplūkojamās vēsturiskās ieejas biļetēs, informatīvos bukletos vai Latvijas kartēs.

Katrā bibliotēkas stāvā ar sarkanu karodziņu atzīmēta vieta, kurā glabājas ar kādu no 99 Kultūras kanona vērtībām saistīti priekšmeti, kas redzami 17 attēlos.

Piemēram, Gruzijas – ASV mākslinieks Dāvids Datuna 2014. gadā izveidoja Latvijas karogu no briļļu stikliem. Aiz simtiem lēcu sarkanbaltsarkanajā Latvijas karoga gleznā var ieraudzīt Krišjāni Baronu, Pēteri Vasku, Brīvības pieminekli un daudz ko citu.

Savukārt tautas grāmatu plauktā var atrast gandrīz visas kultūras kanonā iekļautās grāmatas, un tas apliecina, ka šīs grāmatas patiesi ir nozīmīgas.

Dainu skapis ir unikāla Latvijas bagātība. Tā ir iekļauta ne tikai Latvijas kultūras kanonā, bet 2001. gadā UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” ietvaros atzīta kā vispasaules nozīmes neaizstājama cilvēces atmiņas daļa.

“Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam ir jāpalīdz parādīties!” tā ir teicis Imants Ziedonis. Vecrīgas siluets ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme! To veido Rīgas pils siluets ar Triju Zvaigžņu torni, Svētā Pētera baznīca, Rīgas Doma katedrāle, Svētā Jēkaba katoļu katedrāle, tilti, Centrāltirgus. Ne velti šis skats ir iedvesmojis jo daudzus rakstniekus un māksliniekus!

Informāciju sagatavoja:
matemātikas skolotāja Daiga Jēkabsone