Ģimnāzijas skolotāju pieredze Erasmus+ projektā Soverato, Itālijā

18.-22. martā Erasmus+ projekta “Efektīva tehnoloģiju izmantošana mācību procesa uzlabošanai” ietvaros mēs, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotājas Laila Zinberga un Iveta Celmiņa, mācījāmies Itālijas pilsētā Soverato. Lai gan ikdienā esam saistītas ar latviešu valodu vai matemātiku, savas zināšanas papildinājām par medijpratību un interneta rīku lietošanu mācību procesā.

Jāatzīst, ka saulaino Soverato izbaudījām ne ļoti daudz, jo lielākoties diena pagāja klausoties lekcijas, analizējot un mācoties.
Pirmās projekta dienas rītā iepazināmies ar visiem projekta dalībniekiem. Grupā bijām 8 cilvēki: 2 Latvijas pārstāves, 2 bērnudārza audzinātājas no Slovēnijas un 4 skolotāji no Rumānijas. Lai varētu satuvināties un “lauzt ledu”, tikām sadalīti jauktās grupās un devāmies atrast pilsētā dažādus objektus. Skolotājas Lailas grupa meklēja mežu, kas, izrādās, ir mākslīgi veidots palmu “bērnudārzs”, lai atjaunotu šo augu valsti, kā arī no vietējiem iedzīvotājiem izzināja pilsētas nosaukuma veidošanās stāstu.  Skolotājas Ivetas grupa meklēja Soverato simbolus: jūraszirdziņu un čilli piparu.  Jau ātri vien sapratām, ka visi mūsu grupas cilvēki ir ļoti sirsnīgi, atvērti un radoši.

Projekta vadītāju uzmanības centrā bija izglītības kompetences, kas akcentēja cilvēka mūžizglītību valodu jomā, eksaktajās zinībās un matemātikā, pilsoniskās un sociālās prasmes, pašiniciatīvu, kultūras izpratni, lasītprasmi un medijpratību. Pirmajā nodarbībā salīdzinājām senāku izglītības standartu Eiropā ar mūsdienu un nākotnes vajadzībām. Aktīvi līdzdarbojoties darba grupā, secinājām, ka gan mūsu skola, gan Latvijas izglītības sistēma šobrīd atbilst Eiropas izglītības vadlīnijām.
Liela uzmanība Erasmus+ projekta laika tika veltīta tieši mediju lietošanai. Kalabrijas reģiona televīzijas labākais žurnālists Frančesko Pungitore lekcijā akcentēja interneta kā medija spēku un ietekmi uz sabiedrības viedokli. Internets visiem ir jauns medijs, tāpēc prasmes tā lietošanā sabedrībai vēl tikai veidojas. Diezgan bieži mēs pārprotam informāciju, uztveram to neprecīzi, neprotam pārbaudīt faktu patiesumu un izplatām nepatiesu informāciju. Lai vai cik paradoksāli tas skanētu, bet Frančesko Pungitore kā galveno sociālo tīklu lietošanas prasmi nosauca prasmi sociālos tīklus nelietot. Kā to saprast? Internets un sociālie tīkli nedrīkst kļūt par vienīgo mūsu saziņas veidu ar pasauli – jo retāk tos izmantosim, jo labāk.

Projekta vadītāja Ērika Džerardini lekcijā par drošību internetā īpašu uzmanību pievērsa ekstrēmajiem foto un video. Tie ir ārkārtīgi bīstams ziņas nesējs interneta lietotājiem, jo ļoti bieži jaunieši izvēlas riskēt ar savu dzīvību, lai iegūtu kādu fotogrāfiju vai video, kur skaidri redzams risks. Jāpiebilst, ka arī šobrīd Latvijas interneta medijos popularitāti ieguvis raksts par latviešu puisi, kas ārzemēs  uzņem ekstrēmos foto, apdraudot savu drošību.

Mācību nedēļas laikā mēs darbojāmies divās grupās: rumāņu skolotāji mācījās uzņemt un veidot video sižetus, bet mēs – Latvijas un Slovēnijas skolotājas – apguvām dažādus interneta rīkus, ar ko var papildināt un daudzveidot mācību stundu. Lai varētu praksē pielietot arī iegūtās zināšanas par kompetencēm un medijpratību, saņēmām uzdevumu izglītot vietējā skolā jauniešus trīs dažādās klasēs. Sākumā, protams, bijām nedaudz izbijušās, jo ikdienā klases priekšā runājam latviski, nevis angliski, tomēr nepieciešamo darba materiālu sagatavojām un bijām gatavas pilnīgi jaunam izaicinājumam.

Mācību stundas sākumā mēs katra savā dzimtajā valodā pastāstījām par sevi, savu valsti un darbu. Skolēniem bija jāmēģina noteikt, no kurienes esam. Tas viņiem bija ļoti grūti, jo Latviju ne visi zināja, taču katrā klasē bija kāds skolēns, kas zināja mūsu galvaspilsētu un pēc tās noteica valsti. Šādā veidā skolēni attīstīja valodu kompetenci un zināšanas par pasaules valstīm. Tālāk sekoja tests-spēle kahoot vietnē – skolēniem bija jāatbild uz jautājumiem par viltus ziņām un drošību interneta vidē. Klasē valdīja ļoti skaļa un azartiska gaisotne.

Tikpat jautri skolēni pildīja nākamos uzdevumus, kuros uzmanība tikai pievērsta tām prasmēm, kas ir cilvēkam nepieciešamas visu mūžu. Nodarbības pēdējā posmā mēs aicinājām skolēnus izvērtēt savus sociālos kontus – cik tajos ir reklāmrakstu, cik viņiem ir draugu, cik no šiem cilvēkiem ir tuvi, bet cik ir tādu, kas nav nekad dzīvē satikti. Skolēni bija izbrīnīti, ka gandrīz trešdaļa no viņu interneta draugu pulka patiesībā ir pilnīgi sveši cilvēki, kas pat ne tuvu nav saucami par draugiem.

Kamēr mēs vadījām mācību stundas, rumāņu grupa mūs filmēja, izveidoto materiālu montēja un izveidoja sižetu par projektā Erasmus+ pavadītajām dienām. Kad bijām kopā noskatījušies šo materiālu, izrādījās, ka ar to mūsu filmēšanās nebeidzas – Kalabrijas reģiona televīzija vēlējās Dienviditālijas iedzīvotājiem pastāstīt par Erasmus+ projektu un mūsu darbošanos tajā. Jāatzīst, ka visiem filmēšanās autorraidījumā mums bija jauna pieredze. Tagad par Latviju zina daudz vairāk cilvēku.

Kas mums visvairāk patika projektā? Tas, ka nemitīgi atradāmies ārpus savas komforta zonas un ikdienas. Tas, ka varējām iepazīties ar Itālijas dienvidu pilsētām Soverato un Badolato.

Vai bija grūtības? Jā, bija grūti vienas dienas laikā lidot ar trīs lidmašīnām, jā, bija grūti klausīties, domāt un runāt angliski, bet tas bija arī ļoti interesanti. Sapratām, ka nav jābaidās kļūdīties, bet ir jāmēģina kļūdas labot un iet uz priekšu. Sapratām, ka improvizēšana ir viena no svarīgākajām prasmēm – par to pārliecinājāmies, kad pēkšņi bija jāvada neliela nodarbība bērnudārzā (iemācījām itāļu bērniem spēli “Cepu, cepu kukulīti”). Sapratām, ka dalība projektā mums deva ne tikai zināšanas, bet arī plašāku skatījumu uz izglītībā notiekošo.

Ja jums ir iespēja mācīties un piedalīties kādā starptautiskā projektā – droši to dariet! Tas ir tā vērts!

 Informāciju sagatavoja:
skolotājas Iveta Celmiņa un Laila Zinberga