Siguldas Valsts ģimnāzijā svin 4.maija svētkus

1990.gada 4.maijā pieņemtā Deklarācija par Latvijas neatkarību ir svētki, kurus Siguldas Valsts ģimnāzijā svin dažādi. Katra klase izvēlas savu svinību saturu un formu, pēc tam notiek dalīšanās pieredzē, kā interesantāk organizēt svētkus, ko noderīgu iemācīties citu klašu aktivitātēs. Jau vairākus gadus ģimnāzija atbalsta Latvijas 100gades biroja ierosināto Baltā galdauta svētku tradīciju.

Iepazīstinām ar dažu klašu audzinātāju pārdomām par svētku organizēšanu.

Iveta Celmiņa: 7.b klase ar vecākiem Baltā galdauta svētku laikā pulcējās klasē, lai kopā cienātos ar Latvijā ražotiem ēdieniem – rupjmaizi ar medu, žāvētām dzērvenēm, cepumiem, konfektēm, čipsiem un pat marinētiem gurķīšiem. Lai gan ēdiens tiešām šajos svētkos nav galvenais, taču tas liek mums padomāt par latviešu nemateriālo kultūru un tradīcijām.  Vērojot fotogrāfijas, ko pirms pasākuma bija iesūtījuši  gan skolēni, gan viņu vecāki, varējām pārrunāt par to, cik mūsu zeme ir skaista un bagāta. Esot kopā pie balti klāta galda, sarunas centrā likām varonību, tradīcijas, ģimeni kā vērtību un latvisko garu. Paldies Jāņa, Kristera, Patrīcijas, Daniela un Viestura vecākiem par atbalstu un sadarbību!

Kristīne Ūzuliņa: Lai godinātu un radītu atbilstošu sajūtu 4. maija svētkiem, 7.c klases kolektīvs un audzinātāja klāja baltu galdautu un ievu smaržas burvībā pārrunāja un dalījās pieredzē par svētkiem. Atbilstošas mūzikas pavadījumā katram bija iespēja apdomāt un uzrakstīt, ko mums nozīmē Latvija. 7.c klases skolēniem tā ir ne tikai dzimtene, ģimene un mājās, bet arī valsts, kurā ir vērtīgas tradīcijas, gards ēdiens, skaisti cilvēki, droša vide un vieta, ar ko lepoties!

Zane Eglīte: 7.d.klases skolēni bija sarūpējuši cienastu un galda noformējumu. Sākumā skatījāmies videomateriālu un pēc tam pārrunājām, kas notika šajā dienā 1990.gadā, kāpēc svinam šos svētkus. Pēc tam bija viktorīna ar jautājumiem par Latviju.

Solvita Lapiņa: Latvija nav tikai zeme, kurā dzīvojam, tie esam arī mēs – cilvēki.  Bieži vien kritiski uztveram Latvijā notiekošo, bet, ja vēlamies kaut ko mainīt, tad ir jāsāk ar sevi. Tāpēc 7.a klase svētkos izspēlēja spēli “Pasaki sev, pasaki citiem!”, sakot komplimentus paši sev un savam kaimiņam pie galda.

7.a, 8.b.,8.c, 9.a.,9.b.,9.c klases skolēni nolēma svinību galdu klāt mājturības kabinetā, skolēni un audzinātājas saka paldies mājturības un tehnoloģiju skolotājai Kristīnei Apinei, kura palīdzēja ar padomiem, klājot galdu, un esot kopā šajos svētkos.

Ineta Dvinska: Klases pasākumam, sanākot kopā pie svētku galda, izdošanās garantēta tad, ja katrs izdara savu, kaut nelielo, daļu darba. Tā arī 8.c klasē Edvards atnesa balto galdautu, Mariss izveidoja viktorīnu un meitenes parūpējās par cienastu.

Daiga Jēkabsone: Baltā galdauta svētku mērķis ir iedibināt un stiprināt tradīciju 4. maijā cilvēkiem pulcēties pie viena galda, tādēļ arī 9.b klases skolēni klāja svētku galdu mājturības kabinetā. Baltā galdauta svētkus cilvēki rada sev paši, tāpēc skolēni kopā gatavoja svētku mielastu – auksto biešu zupu, cepa biezpiena plācenīšus, gatavoja sarkano ogu ķīseli ar putukrējumu, kā arī cepa sirsniņveida vafeles. Liela nozīme ir kopīgai svētku noskaņas radīšanai. Svētku mielasta laikā tika pārrunāts par Balto galdautu kā pašapziņas simbolu, par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Visi nonāca pie secinājuma, ka pati galvenā lieta ir kopā būšana.

29.aprīlī 12.c klase svētkus svinēja kopā ar bijušo prezidentu Andri Bērziņu. Kā stāsta klases audzinātāja Iveta Vārpiņa, audzināšanas stunda izvērtās neparasti ilga – 3 mācību stundu garumā. Sarunas bija gan par par ģimnāziju, ko savulaik absolvējis arī pats Andris Bērziņš un kurai viņš ziedojis savu pirmo prezidenta algu, gan viņa darba karjeru, gan par bijušā prezidenta interesantākajām ārvalstu vizītēm.

30.aprīlī vidusskolas klases skolas zālē klausījās Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Romualda Ražuka atmiņas par 20.gadsimta 90.gadu notikumiem, par  drosmi un neatlaidību Latvijas neatkarības atjaunošanā. R.Ražuks īpaši uzsvēra Baltijas tautu unikālo pieredzi, iegūstot neatkarību nevardarbīgā cīņā. Viņš rosināja domāt par katra individuālo atbildību valsts attīstībā un aizsardzībā.

Lai gan 4.maija svinības noslēgušās, novēlu saglabāt šo svētku sajūtu sirdī!

Informāciju sagatavoja:
SVĢ klašu audzinātāju metodiskā centra vadītāja Inese Berga