Sadraudzības projekta “Sigulda-Tessina” dalībnieki Vācijā

Rudens Siguldas Valsts ģimnāzijā ienāk ne tikai ar mācību sākumu, bet arī ar sadraudzības projekta “Sigulda-Tessin” aktivitātēm, jo tieši šajā gadalaikā jau 32 gadus notiek projekta dalībnieku tikšanās. Un šis rudens nebija izņēmums. 14. septembrī uz Vācijas pilsētu Tessinu devās Siguldas delegācija – 17 skolēni un divi skolotāji.
Kaut gan uz mazo, bet kolorīto mazpilsētu Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemē visi dodamies pirmo reizi, bažām nav nekāda pamata. Vācu kolēģi jau iepazīti pagājušā gada tikšanās reizē, un mūsu šoferīši – Valdis un Didzis Celmiņi – projekta dalībniekus vadājuši ilgus gadus. Turklāt tik daudzu gadu gaitā īstenotais projekts, kolēģu stāstītais un rādītais neļauj šaubīties – mēs braucam pie draugiem. Par Tessinu stāsta arī šī gada dalībnieki, kuru vecāki, radinieki, brāļi un māsas savulaik pabijuši šajā pilsētā. Un, kā vēlāk izrādījās, Tessinā nevienam nav jāskaidro, kas ir Sigulda un Latvija.
Ilgais brauciens autobusā ļauj dalībniekiem tuvāk iepazīties, bet pastaiga pa Berlīni liek izkustināt kājas. Kad 15. septembra pēcpusdienā sākam braukt uz ziemeļu pusi, dažiem gan uz brīdi kļūst nemierīgs prāts. Skolēni dzīvos ģimenēs. Piecas dienas citās mājās, pie citiem vecākiem, cita skola, cita valoda. Kā nu būs? Bet tas ir tikai mirklis. Tuvojoties galamērķim, kopā skaitām kilometrus, un nemieru nomaina patīkamas priekšnojautas.
Mēs pavadījām Tessinā sešas lieliskas dienas, un tā nebija nekāda izklaide. Projekta vadītājs, Tessinas Annas Frankas reālskolas skolotājs Andreass Hinkfots-Peds (Andreas Hinkfoth-Pedd) kopā ar kolēģiem bija sagatavojis plašu uzdevumu klāstu par Hanzas savienību. Darba gaitā skolēni gan izgatavoja tā laika kuģu modeļus un suvenīrus, gan mācījās dziesmu lejasvācu valodā. Apmeklējām Hanzas pilsētas Rostoku un Vismāru, varējām iejusties viduslaiku kuģinieku lomā, dodoties izbraucienā pa Baltijas jūru un uzvelkot buras pēc seno kuģu parauga būvētajam burukuģim “Wissemara”, kā arī, plecu pie pleca airējot, izjust, cik grūti klājās laiviniekiem Varnovas upes viļņos.
Neiztrūka arī tradicionālā pieņemšana pie pilsētas birģermeistares Zuzannas Drēgeras (Susanne Dräger), kura iepazīstināja ar savu komandu un apliecināja atbalstu mūsu projektam, un, protams, noslēguma vakars, kad stāstījām par paveikto darbu, pateicāmies viesģimenēm un vācu kolēģiem, dziedājām, dejojām un varējām izklaidēties pilsētas piedzīvojumu parkā “Vecā cukurfabrika”.
Kad jādodas uz mājām, ir grūti šķirties. Esam ieguvuši jaunus draugus, jaunas zināšanas, pilnveidojuši spēju darboties komandā, pārbaudījuši savas svešvalodu prasmes. Atvadu brīdi vieglāku padara ilgas pēc mājām un apziņa, ka pēc gada atkal tiksimies, šoreiz jau Siguldā.
Paldies sadraudzības projekta “Sigulda-Tessin” dalībniekiem, viņu vecākiem, kā arī projekta atbalstītājiem Siguldas Valsts ģimnāzijā!
Lāse Vilka, Gunārs Kanbergs