Lāčplēša dienas svētki

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta pēc 1919.gada 11. novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju – Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī. Cīņas bija grūtas un 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18. novembra dibinātās Latvijas liktenis.

Ar 1919.gada 11. novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša kara ordeņa izveide, kura devīze ir “Par Latviju”.

Ģimnāzijas 11. a un 11. d klases tika aicinātas piedalīties lāpu gājienā, kas jau tradicionāli notiek Siguldā. Savukārt 7 d klase ( audzinātāja L.Zinberga) gatavojoties lāpu gājienam kopīgi vārīja zupu un vēlāk aktīvi piedalījās lāpu gājienā. Pēc gājiena noskatījās filmu “Rīgas sargi”.

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, kā zemessargs, piedalījās Latvijas brunoto spēku parādē un tautas lāpu gājienā.

Lai rosinātu skolēnus atcerēties kritušos un, godinot viņus, svinēt Lāčplēša dienu, Kvantu korpusā tika izveidot instalācija, kas veltīta valsts svētkiem. Izglītojamo padome skolas biedrus sagaidīja, aicinot pie apģērba piespraust karoga lentīti, ko paši bija sarūpējuši. Starpbrīžos skolas gaiteņos skanēja karavīru dziesmas, as radīja pacilātu un patriotisku noskaņu.

Informāciju sagatavoja skolotāja A.Ūdre