Vēsture

Izglītība Siguldā līdz 1928. gadam.

Kā liecina rakstiskie avoti, skola Siguldas draudzē pastāvējusi jau kopš 1685. gada. Tās izveidošanās saistīta ar zviedru vadības izglītības politiku – pavēli muižniekiem dibināt un uzturēt skolas latviešu zemnieku bērniem. Šīs skolas ne ar ko neatšķīrās no tā laika zemnieku mājām (tās atradās pat rijā). Tajā mācījās ne vairāk par 10 – 12 bērniem (precīzs skaits nav zināms). Galvenie priekšmeti, ko tajā mācīja, bija katķisms (kristīgas ticības pamati), garīgās dziesmas, lasīšana un (retos gadījumos) rakstīšana. Noteiktākas ziņas ir par draudzes skolu, kura pastāvējusi Siguldā kopš 1869. gada. Tā atradusies Līvkalna un Miera ielas stūrī un sākumā bijusi vienstāva celtne. 1928.gadā bijušās draudzes skolas vietā tika izveidota Siguldas sešklasīgā pamatskola. Šajā un arī Siguldas pagasta skolā mācījušies vai visa Siguldas miesta (no 1928. g.-pilsētas) iedzīvotāju bērni. 1944. gadā, Vācu armijai atkāpjoties, Siguldas pamatskola tika nodedzināta.

Siguldas ģimnāzija (1928.-1944.)

Par Siguldas ģimnāzijas dibināšanas dienu pieņemts uzskatīt 1918. gada 17. novembri, kad Pļaviņās nodibināta M. Brimerbergas privāta vidusskola. 1922. gadā to pārņēma Rīgas apriņķa valde un pārdēvēja par Rīgas apriņķa vidusskolu Pļaviņās. 1928. gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu. Sākotnēji skolas atrašanās vieta bija Pils iela 9 (ēka nav saglabājusies). 1936. gadā skola pārcēlās uz pansiju “Baltā Pils” Gaujas ielā 1, kur turpināja pastāvēt līdz 1960. gadam.
Vidusskolas atklāšanas dienā tajā bija tikai 38 audzēkņi un 6 skolotāji. 1938. gadā, audzēkņu skaits pārsniedza simtu. Vislielākais audzēkņu skaits – 141 bija 1940./1941.m.g. Kara  gados audzēkņu skaits samazinājās.
No 1928. līdz 1935. gadam par dziedāšanas skolotāju Siguldas ģimnāzijā strādāja komponists Jānis Norvilis, kurš vadīja arī skolas kori un orķestri. Pazīstamo dziesmu “Svēts mantojums” (“Vakarjunda”) J. Norvilis sarakstīja Siguldā, un Siguldas ģimnāzijas koris to pirmo reizi izpildīja.
Siguldas ģimnāzijā noritēja arī aktīva sabiedriskā dzīve. Ģimnāzijā darbojās koris, orķestris, nacionālo deju grupa. Regulāri notika dramatiskā pulciņa iestudētās izrādes. Aktīvi noritēja sporta dzīve. Iecienītākie sporta veidi bija vieglatlētika, futbols, volejbols, slēpošana un tramplīnlēkšana. Izcilākie sportisti, kuri vairākkārt izcīnija uzvaras arī Ziemeļlatvijas skolu sacensībās, bija Jūlijs Mednis, Visvaldis Ziediņš, Edgars Vilciņš, Leonīds Ezergailis, Arnolds Zariņš, Arnolds Kalniņš un citi.
Lai arī mācību maksa Siguldas Ģimnāzijā bija samērā augsta-Ls 80-120 gadā, tomēr tur mācījās ne tikai turīgu vecāku bērni. Patiesībā vairums Siguldas ģimnāzijas absolventu nāca no jaunsaimnieku ģimenēm. Trūcīgie sekmīgie audzēkņi bija no mācību maksas atbrīvoti.
Siguldas ģimnāzijā mācījās ne tikai siguldieši, bet arī jaunieši no plašas apkārtnes – Krimuldas, Turaidas, Līgatnes, Allažiem, Nītaures un citiem pagastiem, un tai bija visai laba slava.
1938. gada 17. novembrī, atzīmējot Siguldas ģimnāzijas 20. gadadienu, 7. Siguldas kājnieku pulks pasniedza ģimnāzijai karogu ar devīzi “Gara uzvarai, latvju mūžībai”. Karoga metu izstrādāja zīmēšanas skolotājs Voldemārs Mednis.
Latvijas okupācija 1940. g. skāra arī Siguldas ģimnāziju Ģimnāzija turpināja darboties arī vācu okupācijas laikā, lai gan trūka mācību līdzekļu un, sākot ar 1943. gada pavasari, arī telpu – “Baltajā pilī” [bijušajā skolas ēkā] iekārtojās vācu kara komandantūra. 1943.-1944. g. Siguldas ģimnāzija darbojās bij. pilsētas valdes ēkas otrajā stāvā, Ausekļa ielā 7.
1944. gada rudenī, frontei tuvojoties, bēgļu gaitās devās daudzi Siguldas ģimnāzijas skolotāji, skolnieki un viņu vecāki. 1944. gada oktobrī no visiem ģimnāzijas skolotājiem Siguldā bija palikuši tikai divi.

Siguldas (1.) vidusskola (1944.-1984.)

Priekšdarbus skolas darba atjaunošanai uzsāka jau tūlīt pēc vācu karaspēka padzīšanas. Apstākļi bija ārkārtīgi smagi- skolas ēkai bija izsisti logi, trūka apkures, elektrības, trūka uzskates līdzekļu un mācību grāmatas. 1945. g. 30. aprīlī notika pirmā pašdarbības teātra izrāde, tika nodibināts koris, sāka iznākt skolas žurnāls. Par Siguldas vidusskolas – tā kopš 1944. gada pārdēvēja ģimnāziju. 1945. gada skolā bija 116 audzēkņi. 1945. gadā skolu beidza pēckara izlaidums – 7 audzēkņi.
1960. gada septembrī skola pārceļas uz jaunām telpām tagadējā Kronvalda ielā 7 un apvienojas ar Siguldas septiņgadīgo skolu. Skolas noformējumu veido zīmēšanas skolotājs Uldis Tabaks, kurš ir arī fotopulciņa vadītājs. Skolā sāk darboties estrādes orķestris, kuru vada Gunārs Krūte. Iznāk arī skolēnu literālais žurnāls “Augsim”, ko veidot palīdz latviešu valodas un literatūras skolotāja Rasma Rozentāle.
No 1965. līdz 1973. gadam Siguldas 1. vidusskolas audzēkņi izcīna ievērojamus panākumus kalnu slēpošanā, daudz piekritēju skolnieku vidū iegūst motosports.
No 1973. līdz 1978. gadam skolu vada direktors Harijs Bete-Jurkevics. 1976. gadā pirmo reizi tiek izveidota novirziena klase matemātikā.

Siguldas 1. vidusskola (1984.-1993.)Siguldas ģimnāzija (1993.-1997.)

1984. gada 1. septembrī Siguldas vidusskola iegūst jaunu, mūsdienīgu ēku Kr. Barona ielā 10, kur atrodas arī patlaban. Lieli nopelni jaunās skolas tapšanā ir direktoram Valdim Jēkabsonam, kurš skolu vada no 1978. līdz 1993. gadam. Tieši astoņdesmito gadu pirmajā puse ir tas laiks, kad Siguldas 1. vidusskola gūst spožus panākumus vairākos darba virzienos.
Tieši tad skola vairākus gadus pēc kārtas ieņem pirmās vietas Rīgas rajona mācību priekšmetu olimpiāžu kopvērtējumā.
No 1993. gada skolu vada Vilnis Trupavnieks. 1993. gadā notiek skolas reorganizācija – tā atgūst savu kādreizējo nosaukumu Siguldas ģimnāzija, no tās atdalās 1. – 6. klases.
No 1996. gada 1. septembra skolas nosaukums – Siguldas Valsts ģimnāzija.

No 2015.gada 1.septembra skolas direktors – Rūdolfs Kalvāns.

Latvijā ievērojami Siguldas Valsts ģimnāzijas absolventi